Bluķa velšana
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.
Ziemas saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad gada vistumšākajā brīdī atgriežas gaisma – Saule. Svētkus, kurus latvieši sauc par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas arī citas tautas Eiropā, tā ir ļoti sena un būtiska tradīcija, kura līdz mūsdienām ir saglabājusi savu nozīmību un aktualitāti – sadedzinot veco, atbrīvojam ceļu jaunajam. Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa velšana ir viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām. Bluķa vilcējiem sekoja trokšņojošu ļaužu pūlis, tādējādi aizbaidot ļaunos garus. Valdīja uzskats, ka tie īpaši sarosās saulgriežu laikā. Pēdējā no mājām bluķi ievēla speciāli šim nolūkam sagatavotos degošos salmos un sadedzināja. Līdz ar bluķi sadega visas pērnā gada neveiksmes, sliktās domas un darbi.
Bluķa velšanas tradīcija ir viens no Salacgrīvas vidusskolas sākumskolas skolēnu Ziemassvētku pasākuma rituāliem. 20.decembra rītā 4.a, 4.b un 3.a klases skolēni un skolotāji trīs reizes vilka bluķi apkārt skolai. Pēc tam bluķis tika sadedzināts, tā sadedzinot visas likstas, nelaimes, sliktās domas. Kopā ar folkloristi Zentu Menniku skolēni ap ugunskuru dziedāja dziesmas, gāja rotaļās, tā uzsākot jauno Saules gadu. Ugunskura liesmiņa ar sveces palīdzību tika nogādāta skolas zālē, kur vēlāk notika sākumskolas skolēnu pasākums latviskā garā “Ziemassvētki sabraukuši”.
Salacgrīvas vidusskolas direktores vietniece Lolita Valaņina
