Kad dabā VISS zied, tad zied arī mūsu skolas vislielākie skolēni – zied ar savu smaidu, ar zināšanām un pieredzi, ar dažādām prasmēm, ar interesi par visu, kas notiek un notiks lielajā dzīvē.
Uz svinīgo pasākumu, kuru dēvējam par 12.klases skolēnu “Pēdējo zvanu”, jo skolā izskanēs viņu pēdējais zvans uz stundām, aizved paši mazākie – pirmklasnieki kopā ar savām audzinātājām Martu Stivriņu un Daci Kašu.
Svinīgo uzrunu saka skolas direktores vietniece audzināšanas jomā Inta Cirša, kura lika atcerēties, kas viņus ieveda skolā 1.klasi uzsākot? Bija skolēni, kas atcerējās.
Par 12.klases skolēnu darbošanos visu 12 gadu garumā skolā, par viņu sasniegumiem, par viņu atsaucību un sadarbību priecājas skolas direktore Sanita Strauberga un novēl jauniešiem veiksmes pilnu eksāmena laiku, un, lai katram izdodas izdarīt pareizās izvēles, izejot NO Salacgrīvas vidusskolas. Paldies klases audzinātājai LAURAI ENDEI par ieguldījumu darbā ar jauniešiem!
12.klases skolēni saka paldies vecākiem, skolotājiem, skolas darbiniekiem un skolas draugiem.
Ko es gribēju tev šodien līdzi dot:
Sava laime katram pašam jāatrod, savi draugi katram pašam jāsatiek,
Katram pašam jāsasalst un jāapsnieg, katram pašam marta saulē jāatkūst
Un kā ābelei no augļu svara jānolūst. Katram pašam jārūgst līdzi raugam – tikai tā par cilvēkiem mēs augam.
/Imants Ziedonis/
“Atrast draugus, iegūt pieredzi, pieļaut kļūdas un pēc tam no tām mācīties. Šīs prasmes mums 12 gadus ir sniegusi skola – skolotāji, kuri ne tikai mums mācīja grāmatu zināšanas, bet arī sniedza praktiskus dzīves padomus un iedvesmojošus piemērus. Klases biedri, kuri nav tikai klases biedri, bet gan cilvēki, kurus mēs varam saukt par īstiem draugiem. Mēs esam viens otram kļuvuši par atbalsta un iedvesmas avotu, sadarbojoties un mācoties kopā. Lai arī cik skumji būs pēdējo reizi ieskandināt skolas zvanu, atvadīties no skolas, ejot prom, iesim ar prieku un gandarījumu. Esam pateicīgi mūsu skolai, skolotājiem, klases biedriem par atmiņām. Ar godu teiksim, ka esam Salacgrīvas vidusskolas absolventi, tāpēc mūsu izvēlētā dziesma “Alvas zaldātiņi”, mums saistās ar skolu. Jo zaldātiņš simbolizē godu un piederību, un mēs no sirds izjūtam godu un piederību savai skolai, Salacgrīvas vidusskolai.“
Paldies pirmklasniekiem par skaisto dziesmu, par apsveikuma kartīti un pavasara ziediem.
Savukārt lielie draugi jeb 11.klases skolēni kopā ar audzinātāju Līgu Siliņu sveic 12.klases skolēnus sakot:
“Skolas zvans skan kā simbolisks signāls pēdējām minūtēm skolā, kas aicina Jūs atvadīties no pagātnes un sagatavoties nākotnei. Tas ir kā brīdis, kurā saproti, ka laiks pašlaik ir kā smilšu pulkstenis – neapturams un neaizstājams. Pēdējā zvana brīdī skan ne tikai zvans, bet straujāk sitas arī Jūsu sirdis, kuras atsaucas uz visām kopīgajām atmiņām, smiekliem un izaicinājumiem. Pēdējie soļi pa skolas gaiteņiem atspoguļo Jūsu ceļu līdz šim, bet veras jau nākotnes durvis, lai Jūs iepazīstinātu ar jauniem izaicinājumiem un iespējām. Tajā mirklī, kad atvadīsieties no skolas, Jūs sapratīsiet, ka neesat vieni, bet gan daļa no stāsta, kas turpinās.”
11.klases skolēnu izpildījumā skan dziesma “Tā” – “… lai lidot un elpot ir vieglāk … vienkārši TĀ” (oriģināli izpilda A.Mielavs&Agnese).
Ceļa vārdus 12tajiem teica arī pirmā skolotāja Vineta Dance, kuras ceļi ik pa laikam krustojas tieši ar šo klasi – te 9.klases noslēgums bija kopīgs ar b daļu, te jauns mācību priekšmets “Publiskā uzstāšanās” šajā mācību gadā, kuru mācīja un mācījās kopā, te vienādi izvēlēta noslēguma dziesma, jo arī skolotāja Vineta pirms 40 gadiem uz šīs pašas skatuves savā “Pēdējā zvana” dienā dziedājusi “Alvas zaldātiņi”.
Laiks skandināt PĒDĒJO ZVANU skolā (neskatoties uz to, ka mūsu skolā jau vairākus gadus neskan skaļais skolas zvans).
“PALDIES VISIEM, KAS ATNĀCA PIE MUMS“:
Paldies 11. klases skolēniem un klases audzinātājai Līgai Siliņai par svētku noformējumu.
Foto: L.Siliņa, I.Kupča
Lai darbīgums, empātija un pozitīvisms jūs nekad nepamet! Vislabākie vēlējumi turpmākajām gaitām! Sirsnīgs sveiciens jums visiem!
Mīļš paldies:)