Sadarbība ar Salacgrīvas mūzikas skolu
Salacgrīvas vidusskolas skolēni ir aktīvi ne tikai savas skolas mācību darbā un interešu izglītībā, bet arī citās novada izglītības iestādēs: Salacgrīvas novada mūzikas skolā, mākslas skolā, Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolā, tāpēc pastāstīšu par Salacgrīvas vidusskolas skolēnu gaitām jaukā un izzinošā ekskursijā.
Katra mācību gada rudens pusē Salacgrīvas novada mūzikas skolas audzēkņi un skolotāji dodas mācību ekskursijā, kuras laikā iepazīst kāda komponista personību un daiļradi viņam veltītā muzejā, kā arī tiek apmeklēts kāds kultūrvēsturisks objekts. Šogad tika apmeklēts Emīla Dārziņa muzejs Jaunpiebalgā Jāņaskolā. Jāatzīmē, ka tiek izvēlētas tādas personības, par kurām jāmācās un daiļrade jāiepazīst skolā. Jāņaskola ir celta 19.gadsimta beigās, gandrīz 100 gadu tur darbojusies skola, un šajā ēkā skolotāja ģimenē dzimis nākamais izcilais latviešu komponists Emīls Dārziņš.
Kas visinteresantākais šķita skolēniem? Komponista dzimtas koks, kuru izpētot, atklājas, cik daudzi no jaunpiebaldzēniem sanāk radi. Ļoti ilgi tika aplūkotas gan tā laika skolas burtnīcas un uzvedības lapas, gan paša komponista personīgās mantas, kuras muzejam kādreiz bija dāvinājusi viņa māte. Muzeja ekspozīcija veidota ļoti sirsnīga, varētu teikt, ka pat mīļa. Un pāri visam skan E.Dārziņa skaistākās kompozīcijas. Redzot klavieres, uz kurām spēlējis pats komponists, viegli iedomāties, kā tās skanēja viņa izpildījumā. Lielajā zālē, klausoties ”Melanholisko valsi”, aizgrābti, šķiet, bija visi klausītāji. Šoreiz sanāca tā, ka vienā muzejā varēja iepazīt ne tikai izcilu komponistu, bet arī izcilu dzejnieku – Jāni Sudrabkalnu. 1903. gadā viņš sācis mācīties šajā skolā.
Tā ka bija iespēja apskatīt arī viņam veltītu ekspozīciju.
Pēc muzeja apskates nākamais kultūras apskates objekts bija Vidzemes koncertzāle ”Cēsis ”. Pie ēkas aplūkojams komponista Alfrēda Kalniņa piemineklis, jo šeit atrodas arī mūzikas
vidusskola. Gide iepazīstināja gan ar Cēsu vēsturi, gan koncertzāles tapšanas vēsturi. Protams, ka vissaistošākie likās fakti par akustikas dažādiem knifiem, par zāļu ierīkojumu, par to, kādus brīnumus var panākt ar jaunākajām tehnoloģijām. Un, ja vēl ir tāda iespēja – dziedāt uz lielās skatuves visiem kopā, tad prieks
un gandarījums ir neaprakstāms. Jāsaka, ka neiztika arī bez spoku stāstiem, jo virtuvēs paši no sevis pārvietojas trauki, bet naktīs dzirdams, ka pārvietojas lifts. Uzzinājuši par Cēsu vēsturi, visi devās pastaigā Cēsu pils parkā, izstaigājot to krustu šķērsu un, sajūsminoties par krāsainajām rudens ainavām. Un katru gadu neizpaliek rudens lapu lietus, kas nolīst pār ekskursijas dalībnieku galvām – pašu vākts un lasīts. Bet 53 bērnu prieku vislabāk var redzēt fotogrāfijā – lapu zeltā, starp kurām ir smaidošās sejas. Paldies Salacgrīvas mūzikas skolas direktorei Katrīnai Borozdinai un skolotājām, kas bērniem dāvināja šo skaisto dienu!
Salacgrīvas vidusskolas skolotāja Inta Balode
